Mehānisms, kas garantē indivīda tiesības uz īpašumu ir neatņemama Latvijas valstiskās iekārtas demokrātisko principu nodrošināšanas sastāvdaļa. Sevišķa nozīme tam ir attiecībā uz nekustamo īpašumu, jo tā tirgus vērtība aizvien pieaug.
 
1993.gada aprīlī Latvijā stājās spēkā atjaunotais 1937.gada Zemesgrāmatu likums. Tas atzīst nekustamo īpašumu koroborācijas jeb tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā mehānismu. Koroborācijas jeb simboliskās nodošanas sistēma prasa īpašuma tiesību ieguves tiesisko pamatu rakstiskā formā. Ņemot to vērā, ieguvējam ir tiesība prasīt no nekustamās mantas atsavinātāja, lai pēdējais veiktu visu nepieciešamo nekustamas mantas īpašuma pārejas ierakstīšanai zemesgrāmatās.

Nereti sastopami gadījumi, tad tieši nekustamā īpašuma ieguvējs ir tā persona, kas cenšas izvairīties no pienākuma nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Savukārt pārdevējs un vienlaicīgi zemesgrāmatā ierakstītais īpašnieks labā ticībā gaida ieguvēja rīcību tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā un maksā nekustamā īpašuma nodokli, jo attiecībā uz trešajām personām viņš joprojām paliek zemes īpašnieks līdz jaunam ierakstam zemesgrāmatā un noslēgtais pirkuma – pārdevuma līgums līdz iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā ir saistošs tikai līgumslēdzējiem.

Tāpēc ļoti svarīgi ir apzināties Civillikuma 994.pantu saturu, ka „Par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemesgrāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku.

Zemesgrāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī katra tā īpašnieka maiņa.

Tāpat būtiska ir arī informācija par lietu tiesībām, kas apgrūtina nekustamu īpašumu, dažādas aizsargjoslas, ceļa servitūti, nomas vai ķīlas tiesībām. Tas nozīmē, ka ieraksti zemesgrāmatā ir obligāti, kaut arī likumdevējs nenosaka termiņu ierakstīšanai zemesgrāmatā un nenosaka sankcijas par pienākuma neizpildi, jo Civillikuma 1.pants nosaka „Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības
Zemesgrāmatu likums paredz, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība (Zemesgrāmatu likuma 1. pants). Katrs nekustams īpašums jāieraksta zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras rajonā tas atrodas (Zemesgrāmatu likuma 3. pants).
 
Zemesgrāmatās nostiprina tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais (Zemesgrāmatu likuma 4. pants). Tiesības nostiprina uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 7. pants).
 
Katram zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītam nekustamam īpašumam iekārto īpašu nekustama īpašuma lietu. Nekustama īpašuma lietā sakopo visus dokumentus un rakstus, kas attiecas uz zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīto nekustamo īpašumu (Zemesgrāmatu likuma 26. pants). Zemesgrāmatu likuma 31. pants nosaka, ka nodalījumā ieraksta visas uz nekustamu īpašumu nostiprināmās tiesības, tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, tāpat arī šo tiesību, nodrošinājumu un aprobežojumu pārgrozījumus un dzēsumu.
 
Nekustams īpašums, tā kā tas ierakstīts zemesgrāmatas nodalījumā, atbild par visām šajā nodalījumā nostiprinātām tiesībām (Zemesgrāmatu likuma 33. pants).
 
Iepriekš minētais neattiecas uz gadījumiem, kad nodalījumā nostiprinātās tiesības attiecas tikai uz kopīpašnieka domājamo daļu (Civillik. 1295.p.) vai kad šīs tiesības apgrūtina tikai noteiktu nekustama īpašuma reālu daļu. Šajos gadījumos dokumentos, kas ir par pamatu nostiprinājumam, jābūt norādītam, ka nostiprināmās tiesības neattiecas uz visu nekustamo īpašumu, bet tikai uz tā noteiktām domājamām vai reālām daļām.
 
Zemesgrāmatu likuma 43. - 45. pants paredz, ka nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs.  Ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5.p.) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu. Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus.
 
Atzīmju veidā ieraksta:
1) īpašnieka izsludināšanu par maksātnespējīgu parādnieku;
2) piedziņas vēršanu uz nekustamu īpašumu;
3) aizgādnības nodibināšanu par īpašnieku gara slimības un izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ;
4) tiesas lēmumus par prasības nodrošināšanu;
5) līdz atzīmju atvietošanai ar ierakstiem, administratīvo iestāžu un amatpersonu prasījumus, kuriem likums piešķīris neapstrīdamības raksturu;
6) sūdzību iesniegšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumiem - līdz šo sūdzību izšķiršanai noteiktā kārtībā (98.p.);
7) ar īpašnieka piekrišanu - visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams; šīs atzīmes ieraksta tajā daļā un iedaļā, kurā nāktu nostiprinājums ieraksta veidā;
8) tiesību aprobežojumus un tiesību nodrošinājumus, kuriem citos likumos noteikts atzīmju veids

Savukārt nodalījuma ierakstā norāda:
1) dokumentu, kas bijis par pamatu nostiprinājumam;
2) nostiprināto tiesību, tās saturu un būtiskos piederumus;
3) nostiprinājuma žurnāla numuru, ar kādu nostiprinājuma lūgums ierakstīts žurnālā;
4) tiesneša lēmuma datumu