Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu likumdevējs atjaunoja 1937.gada Civillikuma normas.

Kā viens no galvenajiem nosacījumiem 90-to gadu sākumā bija taisnīguma atjaunošana attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, atjaunojot īpašuma tiesības uz savā laikā nacionalizēto mantu.

Vēstures pieredze Eiropā, ir apliecinājusi, ka ar nekustamiem īpašumiem saistīto tiesību nostiprināšanu visefektīvāk veic zemesgrāmatu sistēma, kura, savukārt, balstās uz tādiem vispāratzītiem principiem kā:

  • zemesgrāmatā ieraksta visus nekustamos īpašumus,
  • nostiprina ar tiem saistītās tiesības,
  • zemesgrāmatas ir visiem pieejamas
  • un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Strādājot pie zemesgrāmatu likumdošanas Augstākajā padomē, bija aktīvas diskusijas par zemesgrāmatu institūcijas atrašanās vietu pie izpildvaras vai pie tiesu varas. Akcentējot jebkuras personas tiesības uz īpašumu kā būtisku cilvēka pamattiesību un radot zemesgrāmatas kā šo tiesību nodrošinātāju, likumdevējs zemesgrāmatu nodaļas izveidoja pie apgabaltiesām un lēmumu pieņēmējus pielīdzināja rajona (pilsētas) tiesu tiesnešiem.

Sākot ar 2012. gada 1. janvāri zemesgrāmatu nodaļas atrodas rajona (pilsētas) tiesu sastāvā un to kompetencē ir nodota pieteikumu izskatīšana par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu.

Zemesgrāmatu likuma pirmais pants noteic, ka “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība”.

1938. gada 21. janvārī zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku apspriedē tieslietu ministrs H. Apsītis šo pantu komentēja ar vārdiem: “Šajā pantā ietverta zemesgrāmatu darba lielā nopietnība un atbildība. Nopietnība tāpēc, ka privātīpašuma atzīšana un nostiprināšana ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, bet atbildība tajā sakarā, ka darbam, ko strādā zemesgrāmatu nodaļas, jābūt noteiktam un pareizam, lai pilnā mērā varētu izpausties publiskā ticamība, ko prasa likums.”

Pašreiz valstī darbojas 23 rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas un tajās strādā 76 zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Lēmumu pieņemšanas un dokumentu izsniegšanas process ir pilnībā datorizēts. Tas nozīmē, ka informācija nostiprinājuma žurnālos, zemesgrāmatu nodalījumos, personu rādītājā glabājas kā elektroniska datu bāze, nodrošinot šo datu attēlošanu datora ekrānā un pēc vajadzības to saturs tiek izdrukāts un izsniegts apmeklētājiem papīra formā.

Zemesgrāmatu lomu tiesu sistēmā ir ļoti nozīmīga, kaut mūsdienās maz pētīta. Tikai zemesgrāmatā ierakstīts īpašums piešķir īpašniekam pilnas varas tiesību pār īpašumu. Tas gan nenozīmē, ka īpašnieks nevar lietot un rīkoties ar šo īpašumu bez īpašuma tiesību atzīšanas no zemesgrāmatu puses, bet līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustama īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību un viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu.

Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā ir obligāta un to nereti piemirst. Civillikuma 993. pants nosaka, ka zemesgrāmatās jāieraksta nevien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa. Likumdevējs ir paredzējis paaugstinātu valsts nodevas apmēru tiem, kas to nav savlaicīgi izdarījuši, taču citādi katram īpašniekam ļauj patstāvīgi izlemt šī jautājuma sakārtošanas prioritāti atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.

Nav mazsvarīgs arī fakts, ka zemesgrāmatas aizsargā īpašnieka tiesības attiecībā uz trešajām personām.

Tas, ka nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu veic tiesu iestādes un lēmumus pieņem zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, nozīmē, ka nostiprinājumu lūgumu izskatīšana notiek atbilstoši likuma “Par tiesu varu” principiem un tiesnešu lēmumi ir pārsūdzami tiesvedības kārtībā apgabaltiesā, kas sūdzības gadījumā nodrošina operatīvu jautājuma izskatīšanu.

Ļoti nozīmīgs posms zemesgrāmatu darbības attīstībā bija konsekventa virzība uz datorizēto zemesgrāmatu un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveide. Vienpadsmit gados mērķtiecīgi notika pakāpeniska pāreja uz elektronisku, mūsdienīgu zemesgrāmatu.

1998. gadā Saeima pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā un normatīvais akts tika papildināts ar jaunu nodaļu „Datorizētā zemesgrāmata”, kura definēja datorizēto zemesgrāmatu kā elektronisku datu bāzi, kurā ilgstoši bez satura izmaiņām tiek glabātas zemesgrāmatas, nostiprinājuma žurnāli, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskie rādītāji, nodrošinot šo datu attēlošanu datora ekrānā un datorizdrukā.

Pēc izmaiņām normatīvajos aktos bija jāveic liels organizatorisks darbs, jāizveido centrālās datu bāzes programmas, jāizveido tiešsaistes sakari starp visām nodaļām un vienoto datu bāzi, jākonvertē visi papīra un elektroniskā formā uzturētie dati, jāsagādā atbilstoša tehnika, jāapmāca nodaļu darbinieki, jāpārbauda sistēma pilotprojekta līmenī un 2001. gada pirmajā pusē saskaņā ar grafiku visas nodaļas pakāpeniski iekļāvās valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Datorizētā zemesgrāmata tiek uzturēta ar nosacījumu, ka visi zemesgrāmatu dati glabājas vienā centrālā datu bāzē, ko likums nodēvējis par valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Tikai datiem no šī vienotās bāzes ir juridisks spēks un tikai zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem ir pieeja šiem datiem.

Reizē ar datorizāciju nav mainījušies zemesgrāmatu kārtošanas principi – saglabājas teritoriālā piekritība un zemesgrāmatu nodaļas kā iepriekš pieņem nostiprinājuma lūgumus un pieņem lēmumus par īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistītu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata veic vairākus būtiskus uzdevumus. Pirmais ir atslogot zemesgrāmatu nodaļas no tai neraksturīgajām funkcijām – tehniski nodrošināt datorizētās zemesgrāmatas funkcionēšanu valstī, rūpēties par datu tehnisko kvalitāti un to nezūdamību, sadarboties ar citām informācijas sistēmām, lai atkārtoti neievadītu datus un pārbaudītu datu kvalitāti un ne mazāk svarīgais uzdevums – sniegt Zemesgrāmatu likumā noteikto informāciju visiem interesentiem, izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas iespējas.

Šodien jebkurš var pārliecināties par vienu no zemesgrāmatu izveides pamatprincipiem, kas ir īstenots gan likumā, gan dzīvē – zemesgrāmatas ir visiem pieejamas. Mūsdienās tas nozīmē, ka katrs var ieskatīties sev interesējošā zemesgrāmatu nodalījumā, neatkarīgi no īpašuma atrašanās vietas, izmantojot internetu.

Nav mazsvarīgi, ka datorizētā zemesgrāmata ir pašfinansējoša sistēma, kuras iekasētās kancelejas nodevas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ieņēmumi no interneta pakalpojumiem ir samērojami izdevumiem.

Kopš 2004. gada 1. aprīļa Tiesu administrācija pilnībā nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu.

Nozīmīgākie notikumi

1993. gads – atjaunots Zemesgrāmatu likums un uzsākta zemesgrāmatu darbība, kā arī iegādāti pirmie datori Pasaules Bankas projekta ietvaros;

1995.-1998. – PHARE projekts par zemesgrāmatu lokālo datubāzu programmatūras izstrādi un ieviešanu;

22.10.1998. – Zemesgrāmatu likums papildināts ar nodaļu “Datorizētā zemesgrāmata”;

1999.-2001. – valsts pasūtījums par valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izstrādi;

2001. – valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas nodošana ekspluatācijā;

2002. – elektroniska datu saņemšana no Iedzīvotāju reģistra;

2002. – elektroniskie norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem internetā ar internetbankas starpniecību;

2003. – elektroniska datu apmaiņa ar Komercreģistru;

2003. – elektroniskie norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem no internetā ar kredīt/debetkartēm;

2004. – sadarbības uzsākšana ar SIA „Lursoft” par zemesgrāmatu informācijas izplatīšanu;

2004. – elektroniska datu apmaiņa ar Ventspils pilsētas domi par nekustamo īpašumu nodokļu uzskaiti;

2006. – elektroniska datu apmaiņa ar Rīgas pilsētas domi par nekustamo īpašumu nodokļu uzskaiti;

2007. – ieviesta elektroniskā lietu sadale;

2007. – ieviesta datu apmaiņa ar Tiesu informatīvo sistēmu.

2007. – ieviesta elektroniska datu apmaiņa ar Valsts zemes dienestu - nav nepieciešama kadastra izziņa;

2008. – elektroniska datu apmaiņa ar Daugavpils pilsētas domi par nekustamo īpašumu nodokļu uzskaiti;

2008. – ieviests e-pakalpojums "Mani dati valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā"

2009. – ieviesta datu apmaiņa ar vairāk nekā 50 pašvaldībām par nekustamo īpašumu nodokļu uzskaiti.

2012. – Zemesgrāmatu nodaļas sāk izskatīt pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

2013. –  īstenots ERAF finansēts projekts „Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1.kārta”, kura rezultātā ir uzlabota un pilnveidota VVDZ informācija.

2014. – Zemesgrāmatu nodaļas sāk izskatīt pieteikumus par ZTI rīkoto izsoļu aktu apstiprināšanu.

2015. – Grozījumi Zemesgrāmatu likumā, līdz ar kuriem ļauta elektroniski parakstītu nostiprinājuma lūgumu iesniegšana noteiktam personu lokam. Pieejami zemesgrāmatu elektroniskā arhīva dokumenti.