LV EN RU


Statistika



Informācija pēdējo reizi atjaunota
2014.08.18. 9:48:32

Apmeklētāji kopš 25.06.2009: 15632969
Apmeklētāji šodien: 2999

   
Pirkuma līgums

 

1. Pirkuma[1] līguma[2] noslēgšana.

Pieņemot lēmumu pārdot nekustamu īpašumu, darījuma puses vienojas[3] par pirkuma līguma noslēgšanas formu:

1.1. ja pirkuma līgumu slēdz kā notariālo aktu, darījuma pusēm jāvēršas pie  zvērināta notāra, kurš sagatavo līguma projekta tekstu un saskaņo to ar darījuma pusēm. Pārdevējs un pircējs pirkuma līgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē;

1.2. ja pirkuma līgumu slēdz privāta dokumenta formā, uz kura tiek apliecināts darījuma pušu parakstu īstums, darījuma pusēm jāsagatavo līguma projekta teksts un jāvēršas pie zvērināta notāra.[4] Pārdevējs un pircējs līgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē, par ko zvērināts notārs izdara apliecinājumu;

1.3. darījuma puses var izvēlēties slēgt pirkuma līgumu privātā kārtā, līguma slēgšanas procesā neiesaistot zvērinātu notāru. Šādā gadījumā pārdevējs un pircējs līgumu slēdz sev izvēlētā laikā un vietā.

1.4. slēdzot pirkuma līgumu, jāņem vērā:

1.4.1. likumos[5] noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem (skatīt 4. punktu);

1.4.2. nepieciešamība veikt papildus darbības, kas saistītas ar citu personu piekrišanas darījumam noformēšanu (skatīt 2. punktu);

1.4.3. nepieciešamība veikt papildus darbības, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesīgās personas tiesību izlietošanu (skatīt 3. punktu).

 

2. Piekrišanas darījumam noformēšana.

Pārdodot nekustamo īpašumu, jāņem vērā, ka darījumam var būt nepieciešama citu personu piekrišana šādos gadījumos:

2.1. ja pārdevējs ir laulībā – no pārdevēja laulātā – gadījumā, ja zemesgrāmatā nav ierakstīts, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta, vai arī, ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība;

2.2. no trešās personas – ja zemesgrāmatā ierakstīti aizliegumi par labu trešajai personai (piemēram, kreditoram vai personai, bez kuras rakstiskas piekrišanas aizliegts nekustamo īpašumu atsavināt);

2.3. no pārdevēja – ja nostiprinājuma lūgumu paraksta nekustamā īpašuma pircējs.

Darījuma pusēm un piekrišanas devējam jāvienojas par piekrišanas noformēšanu:

- piekrišanu var izteikt pirkuma līgumā vai nostiprinājuma lūgumā. Šādā gadījumā pārdevējam, pircējam un personai, kuras piekrišana darījumam nepieciešama, vienā laikā jāvēršas pie zvērināta notāra, lai vienlaicīgi parakstītu pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu;

- piekrišanu var izteikt atsevišķa dokumenta veidā. Šādā gadījumā persona, kuras piekrišana darījumam nepieciešama, var vērsties pie zvērināta notāra neatkarīgi no pirkuma līguma vai nostiprinājuma lūguma parakstīšanas laika un vietas.

 

3. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas piedāvājums.

Ja uz nekustamā īpašuma priekšmetu valstij, pašvaldībai vai kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības, vai arī, ja pirmpirkuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, darījuma akta noraksts jāiesniedz pirmpirkuma tiesīgai personai. Raksturīgie un biežāk sastopamie gadījumi, kuros nepieciešams piedāvāt pirmpirkuma tiesību izlietošanu, ir šādi:

3.1. ja tiek pārdota zeme īpaši aizsargājamā teritorijā, valstij ir pirmpirkuma tiesības uz to. Šādā gadījumā pārdevējam par nodomu pārdot zemi īpaši aizsargājamā teritorijā jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kura mēneša laikā pieņem attiecīgu lēmumu;

3.2. ja tiek pārdots nekustamais īpašums, kuram piešķirts kultūras pieminekļu statuss, valstij ir pirmpirkuma tiesības uz to. Šādā gadījumā pārdevējam par nodomu pārdot kultūras pieminekli jāinformē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kura 15 dienu laikā informē pārdevēju par jautājuma izskatīšanas gaitu;

3.3. ja tiek pārdots nekustamais īpašums, uz kuru pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, pārdevējam pirkuma līguma noraksts jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā, kura piecu dienu izsniedz izziņu vai 20 dienu laikā pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību neizmantošanu vai 20 dienu laikā pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu;

3.4. ja tiek pārdota zeme un citi nekustamie īpašumi ostas teritorijā, pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz to;

3.5. ja nekustama īpašuma kopīpašnieks pārdod sev piederošo domājamo daļu, pārējie kopīpašnieki var izlietot pirmpirkuma tiesību. Šādā gadījumā pārdevējam pirkuma līguma noraksts jāiesniedz kopīpašniekiem. Ja kopīpašnieks divu mēnešu laikā nedod apstiprinājumu pirmpirkuma tiesību izmantošanai, tad šī tiesība izbeidzas;

3.6. ja tiek pārdotas ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam; tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku (būvju) vai augļu dārza (koku) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu. Bijušajam īpašniekam un viņa mantiniekiem ir zemes, ēku (būvju) un augļu dārzu (koku) pirmpirkuma tiesības atbilstoši likumiem, kas regulē īpašuma tiesību atjaunošanu un privatizāciju[6]. Ja pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi divu mēnešu laikā, tad šī tiesība izbeidzas.

Ievērībai: ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nolemj tās izmantot, tad šī persona kļūst par jau noslēgta pirkuma līguma dalībnieku (pircēju). Savukārt, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nolemj atteikties izmantot savas tiesības, tad tā pieņem lēmumu par atteikšanos izmantot pirmpirkuma tiesības. Minētais lēmums pievienojams nostiprinājuma lūgumam iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā.

 

4. Ierobežojumi iegūt zemi īpašumā.

Ja pircējam ir ierobežojumi iegūt zemi īpašumā atbilstoši likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajam, pircējam jāvēršas tās republikas pilsētas vai novada domē, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, ar iesniegumu, kurā jānorāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi, iesniegumam pievienojot pirkuma līguma norakstu. Republikas pilsētas vai novada dome (vai domes priekšsēdētājs, ja zeme atrodas pilsētā) izskata iesniegumu. Ja ievērotas likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktās prasības, 20 dienu laikā tiek dota piekrišana zemes iegūšanai īpašumā.

Ievērībai: ja nekustamā īpašuma pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā bez ierobežojumiem, tad pircējs zemesgrāmatu nodaļā iesniedz pierādījumus par to, ka viņš zemi īpašumā var iegūt bez ierobežojumiem (piemēram, juridiskas personas sagatavota izziņa par tās dalībnieku sastāvu ar norādi par dalībnieku pilsonību). Pierādījumu par tiesībām iegūt zemi īpašumā nepievieno, ja no iesniegtajiem dokumentiem (piemēram, zvērināta notāra apliecinājuma, kurā norādīta persona identitāte, tajā skaitā, pilsonība) iespējams pārliecināties par personas tiesībām iegūt zemi īpašumā.

 

5. Nekustamā īpašuma nodokļa samaksa.

Ja pirkuma līguma priekšmets ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts, nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, kā arī nodokļa pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta.

Nostiprinot īpašuma tiesības, veic pārbaudi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par to gadu, kurā notiek tiesību nostiprināšana, ja pašvaldība nodrošinājusi zemesgrāmatu nodaļai iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par NĪN maksājumu nomaksu.

 

6. Nostiprinājuma lūguma sagatavošana un parakstīšana.

Ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā nepieciešams zemesgrāmatu nodaļā iesniegt nostiprinājuma lūgumu.

6.1. Ja pirkuma līgums tiek slēgts kā notariālais akts (1.1. apakšpunkts), tad nostiprinājuma lūgumu var sagatavot darījuma puses, neiesaistot zvērinātu notāru. Šajā gadījumā nostiprinājuma lūguma atbilstību Zemesgrāmatu likuma prasībām pārbaudīs un atbilstošu apliecinājumu izdarīs zemesgrāmatu nodaļas darbinieks, kad nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts zemesgrāmatu nodaļā.

6.2. Ja pirkuma līgums tiek slēgts 1.2. vai 1.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, tad nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) jāvēršas pie zvērināta notāra, lai zvērināts notārs sagatavotu nostiprinājuma lūgumu. Šajā gadījumā nostiprinājuma lūgumu paraksta zvērināta notāra klātbūtnē.

 

            7. Valsts un kancelejas nodevas samaksa.

Pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) jāsamaksā kancelejas nodeva[7] un valsts nodeva[8]. Valsts nodevu un kancelejas nodevu var samaksāt:

7.1. kredītiestādē vai ar internetbankas starpniecību pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā;

7.2. zemesgrāmatu nodaļā, veicot maksājumu ar maksājumu karti, izmantojot elektronisko ierīci, kas automātiski nolasa maksājumu kartes magnētiskā celiņa vai viedkartes datus (POS terminālis).

            Maksājuma uzdevumā par kancelejas nodevu un valsts nodevu persona norāda:

1) nostiprinājuma lūdzēja personas kodu vai reģistrācijas numuru;

2) nekustamā īpašuma kadastra numuru vai zemesgrāmatas nodalījuma numuru.

 

8. Ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā.

Kad pēc nepieciešamības veiktas visas iepriekš minētās darbības, nostiprinājuma lūdzējam (lūdzējiem) nostiprinājuma lūgums un tam pievienotie dokumenti jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļā atbilstoši nekustamā īpašuma atrašanās vietai. Saņemot nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda, vai nostiprinājuma lūdzēja paraksts ir noteiktā kārtībā apliecināts un vai nostiprinājuma lūgumā ir norādīti visi lūgumam pievienotie dokumenti.

Ja nostiprinājuma lūgums pamatots uz pirkuma līgumu, kas slēgts kā notariālais akts (2.1.apakšpunkts), un nostiprinājuma lūdzēja paraksts uz nostiprinājuma lūguma nav notariāli apliecināts, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks pārbauda nostiprinājuma lūguma atbilstību Zemesgrāmatu likuma prasībām un izdara atbilstošu apliecinājumu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis izskata nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus 10 dienu laikā (sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks šo termiņu var pagarināt līdz mēnesim) un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

- lēmumu par nostiprinājuma lūguma apmierināšanu;

- lēmumu par nostiprinājuma lūguma daļā atstāšanu bez ievērības;

- lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.

 

9. Nekustamā īpašuma ieguvēja informēšana par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu.

9.1. Ja nostiprinājuma lūgums apmierināts pilnībā vai daļā:

9.1.1. nekustamā īpašuma ieguvējs saņem paziņojumu par nostiprinājumu elektroniski uz nostiprinājuma lūgumā norādīto elektroniskā pasta adresi, ja par to izdarīta atzīme nostiprinājuma lūgumā;

9.1.2. nekustamā īpašuma ieguvējs zemesgrāmatu nodaļā saņem nostiprinājuma pierādījumu (zemesgrāmatu apliecību vai apliecinātu tiesneša lēmuma datorizdruku), zemesgrāmatas nodalījuma norakstu vai apliecinātus dokumentu norakstus, kurus izvēlējās saņemt, aizpildot nostiprinājuma lūgumu.

9.2. ja nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības visumā vai pa daļai, zemesgrāmatu nodaļa uz nostiprinājuma lūgumā norādīto nekustamā īpašuma ieguvēja adresi nosūta paziņojumu par nostiprinājuma lūguma vai tā daļas atstāšanu bez ievērības.

 

11. Nekustamā īpašuma ieguvēja rīcība pēc paziņojuma saņemšanas.

Pēc paziņojuma par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības visumā vai pa daļai saņemšanas nekustamā īpašuma ieguvējam jāvēršas zemesgrāmatu nodaļā, lai saņemtu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu un nostiprinājuma lūgumam pievienotos dokumentus.

Pēc lēmuma saņemšanas nekustamā īpašuma ieguvējs (vai pārdevējs) pieņem lēmumu, vai pārsūdzēs zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu. Ja nekustamā īpašuma ieguvējs (pārdevējs) nolemj pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu, viņš divu nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniedz sūdzību zemesgrāmatu nodaļā, kas lēmumu pieņēmusi. Sūdzība adresējama Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai.

 

Papildu informācija:

1. Ja pārdevējs vai pircējs, vai gan pārdevējs, gan pircējs ir juridiska persona, kas nav reģistrēta komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, nostiprinājuma lūgumam jāpievieno notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti (izraksti) un dokumenti, kas apliecina juridisko personu pārstāvības tiesības.

2. Ja nekustamā īpašuma pārdevējs un pircējs pieņem lēmumu, ka ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras vēlas īstenot ar pilnvarotas personas starpniecību, tad nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra pilnvaras izdošanai. Izdotā pilnvara jāpievieno nostiprinājuma lūgumam. Sevišķa apliecināta pilnvara nav vajadzīga, ja pilnvarojums lūgt nostiprinājumu ir izteikts nostiprinājuma lūgumā vai pirkuma līgumā vai ja pilnvarojums ir dots notāram, kas taisījis vai apliecinājis pirkuma līgumu.

3. Novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās, ja tajās nav notāra, bāriņtiesa, ievērojot Bāriņtiesu likumā noteiktos ierobežojumus, veic notariālās funkcijas šādos gadījumos:

3.1. apliecina darījumu (ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 8537 euro);

3.2. apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras;

3.3. apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

3.4. apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (ja viena no darījuma pusēm dzīvo attiecīgās bāriņtiesas teritorijā);

3.5. sagatavo dokumentu projektus.

Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. Apliecinājumu izdara un citus minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izdarīt apliecinājumus un pildīt citus minētos uzdevumus.

4. Bez notāra vai bāriņtiesas var apliecināt:

4.1.pulka komandieris vai cita viņam tiesībās līdzīga amatpersona – aktus, kuros kara laikā piedalās kara dienestā esoša persona;

4.2. kara kuģa komandieris – aktus, kuros piedalās kara laikā uz kara kuģiem dienestā esoša persona;

4.3. konsuli – ārvalstīs dzīvojošo personu aktus pēc Konsulārā reglamenta noteikumiem.

5. Fiziskas personas identitāte tiek pārbaudīta pēc Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajiem personu apliecinošiem dokumentiem - pases vai personas apliecības.

 

! Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka šajā materiālā sniegtajām ziņām ir tikai informatīvs raksturs. Apraksts ir attiecināms uz vispārinātu pirkuma gadījumu, proti, ja pirkuma līgums tiek slēgts par jau zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu, turklāt šajā procesā nenotiek nekādas īpašuma vai tā sastāva izmaiņas u.tml., tāpēc katrā atsevišķā gadījumā iespējamas atkāpes no aprakstītās procedūras.



[1] Apraksts ir attiecināms uz vispārinātu pirkuma gadījumu, proti, ja pirkuma līgums tiek slēgts par jau zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu, turklāt šajā procesā nenotiek nekādas īpašuma vai tā sastāva izmaiņas u.tml., tāpēc katrā atsevišķā gadījumā iespējamas atkāpes no aprakstītās procedūras.

[2] Civillikums. (2002.-2090. pants.)

[3] Pārdevējs un pircējs ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras var īstenot ar pilnvarotas personas starpniecību, tādā gadījumā  nepieciešams vērsties pie zvērināta notāra pilnvaras izdošanai (skat. papildu informāciju apraksta beigās).

[4] Tiesības izdarīt apliecinājumus ir bāriņtiesām saskaņā ar  Bāriņtiesu likumu novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās, ja tajās nav notāra, kā arī Civillikuma 1474. pantā noteiktajām personām (skat. papildu informāciju apraksta beigās).

[7] Kancelejas nodevu nosaka Zemesgrāmatu likums – par jaunas tiesības nostiprinājumu – 14,23 euro, par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 7,11 euro.

[8] Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” valsts nodevu nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā nosaka:

a) 2 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja juridiska persona iegūst zemes īpašumu vai zemes un būvju  vai būvju īpašumu, kura sastāvā ietilpst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dzīvokļu īpašumos nesadalīta dzīvojamā māja;

b) 2% no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja fiziska persona iegūst zemes īpašumu vai zemes un būvju  vai būvju īpašumu, tajā skaitā, dzīvokļa īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja;

c) 2% no nekustamā īpašuma vērtības  (euro), bet ne vairāk kā 42 686,15 euro, ja persona īpašumā iegūst zemes un būvju īpašuma vai būvju īpašuma, kura sastāvā ietilpst tikai nedzīvojamā ēka vai nedzīvojamās ēkas un ar tām saistītās inženierbūves;

d) 6% no dzīvokļa īpašuma vērtības (euro), ja dzīvokļa īpašuma iegūst juridiska persona, kas veic komercdarbību,, valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu nosaka 0,5 % apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (euro),. Aprēķinot valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais no šādiem novērtējumiem: līgumā norādītā katra nekustamā īpašuma atsavināšanas summa vai kadastrālā vērtība un mežaudzes vērtība.

 

Nodevu kalkulators Informācija no zemesgrāmatām Kādi dokumenti jāiesniedz Nostiprinājuma lūguma formas
Zemesgrāmatu nodaļu kontaktinformācija 
VVDZ izplatīšanas sistēmas tālrunis: 6722 2072 (Tiesu administrācija), e-pasts info@zemesgramata.lv. Adrese: Ūnijas iela 8 k-9, Rīga, LV-1084. Versija: 1.9.6.1