LV EN RU


Statistika



Informācija pēdējo reizi atjaunota
2014.04.16. 9:35:57

Apmeklētāji kopš 25.06.2009: 13801406
Apmeklētāji šodien: 1322

   
Zemesgrāmatas Latvijā
Publicēts:
Privatizācija. Zeme. Nekustamais īpašums: 17.12.2003 Nr. 50 (258)

"Zemesgrāmatas Latvijā"

"Zemesgrāmatas Latvijā" ir grāmata, kura sākotnēji bija iecerēta kā atjaunotās zemesgrāmatu sistēmas desmit gadu darbības pārskats, kas, plānoto īstenojot, ir krietni pāraugusi sākotnējo mērķi. Grāmatas saturu var iedalīt šādos tematos:

1) Zemesgrāmatu desmitgades svarīgākie notikumi un zinātniskie raksti;
2) Ar nekustamiem īpašumiem saistītā statistika;
3) 1937.gada Zemesgrāmatu likums ar tā laika komentāriem;
4) Ar Zemesgrāmatu darbību saistītie likumi spēkā esošajās redakcijās;
5) Tiesu prakse.

Pirmā nodaļa "Par zemesgrāmatām" satur gan interesantus rakstus par zemesgrāmatu atjaunošanu un attīstību Latvijā, gan zinātniskus rakstus. Tā, piemēram, Ogres Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks Arnis Naglis rakstā "Ticība tam, ko darām" apraksta Latvijas atjaunotās zemesgrāmatas pirmā ieraksta tapšanas vēsturi, bet Balvu Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Vija Pužule stāsta par zemesgrāmatu datorizācijas pirmsākumiem, kas cieši saistīti ar Eiropas Savienības PHARE projektu "Tehniskā palīdzība zemes reģistrēšanai un privatizācijai Latvijā".

Valkas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Sandra Dreija rakstā "Ceļā uz vienotu ierakstu veidošanu" jau virsrakstā dod norādi, ka raksts ir par zemesgrāmatu nodalījumu satura vienveidību, lai informācija par katru nekustamo īpašumu būtu skaidri un nepārprotami izlasāma neatkarīgi no katra tiesneša individuālās izpratnes par lietām. Tāpat rakstā ir arī salīdzināti 1939.gada un mūsdienu zemesgrāmatu tiesneša lēmumi.

Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inga Zālīte ir analizējusi zemesgrāmatu tiesnešu lēmumus, ar kuriem nostiprinājuma lūgumi atstāti bez ievērības. Kā praksē biežāk sastopamo atteikuma iemeslu autore min Zemesgrāmatu likuma 61.panta trešajā punktā minēto prasību pievienot apliecinājumu par trešās personas piekrišanu, kad pēc likuma šāda piekrišana ir nepieciešama nostiprinājumam (parasti tā ir otra laulātā piekrišana mantas atsavināšanas gadījumā, ja nodalījumā nav piemetinājuma par laulāto mantiskajām attiecībām).

Ļoti interesants visām ar nekustamiem īpašumiem saistītām personām būs Liepājas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Intas Pūces raksts par maz pētītu, bieži vien diskutējamu tēmu "Atzīme zemesgrāmatā - tiesības nodrošinājums un aizsardzība" un Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Daces Jansones zinātniskais darbs par hipotēku uz nekustamo īpašumu, jo nav noslēpums, ka zemesgrāmatas mērķis ir ne vien tiesību nostiprināšana, bet arī ekonomikas attīstība, nodrošinot kreditoru intereses.

Tāpat nozīmīgs ir Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Ilgas Neimanes raksts par zemesgrāmatu tiesnešu atrašanos tiesu sistēmā, jo tiesneši lēmumus pieņem neatkarīgi, un neviens, pat ja tā ir valsts iestāde, nevar ietekmēt lēmuma pieņemšanu. Tas bija svarīgi gan trīsdesmitajos gados, gan atjaunojot Zemesgrāmatu likuma stāšanos spēkā 1993.gadā, gan pašlaik, apspriežot jauno Tiesu iekārtas likumprojektu.

Zvērināts advokāts Linards Muciņš, būdams arī Latvijas Universitātes pasniedzējs, strādāja pie Zemesgrāmatu likuma tapšanas 1993.gadā un visus šos gadus ir interesējies par zemesgrāmatu attīstību, tāpēc jo aktuāls ir viņa raksts par zemesgrāmatu principiem. Tie ir vērsti uz vienu no būtiskākajām cilvēktiesībām - īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī uzticību zemesgrāmatām un to drošību. Līdz ar to šāds zinātnisks raksts ir noderīgs gandrīz visiem cilvēkiem, kuri sastopas ar īpašuma ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā procesiem.

Savu aktualitāti nebūs zaudējuši arī Rīgas - Valmieras Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka Jāņa Jūlija Gobziņa 1937.gadā uzrakstītie Zemesgrāmatu likuma komentāri, neraugoties uz to, ka no to pirmās publikācijas ir pagājuši gandrīz 70 gadi. Liela pateicība pienākas arī 1952.gadā Austrālijā nomirušā Gobziņa kunga radiniekiem, īpaši Kasparam Gobziņam, kurš sniedza detalizētākas ziņas, kā arī fotogrāfijas no personīgā arhīva par komentāru autoru.

Grāmatā ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem būs pieejami arī Zemesgrāmatu likums un likumi "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību", "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".
Darbā "Zemesgrāmatas Latvijā" ir atrodami arī pēdējā gada laikā Augstākajā tiesā pārsūdzētie zemesgrāmatu tiesnešu lēmumi, ar kuriem nostiprinājuma lūgumi atstāti bez ievērības, kā arī Augstākās tiesas lēmumi šajā sakarībā. Līdz šim pārsūdzētie lēmumi bija pieejami tikai Zemesgrāmatu departamenta mājas-lapā www.zemesgramata.lv, tagad tiesu prakses izkopšanai būs noderīgi arī šajā grāmatā publicētie nolēmumi.

Vēlos piebilst, ka grāmata ir skaisti noformēta un to ir patīkami turēt rokās, par ko liels paldies izdevējam - valsts akciju sabiedrībai "Tiesu namu aģentūra".

Nobeigumā, tuvojoties gadu mijai, novēlu katram savu zemes gabaliņu un mājas kaktiņu, kuru nepiemirst ierakstīt zemesgrāmatā, un lai šim darbam noder grāmata "Zemesgrāmatas Latvijā".

Inese Kalniņa

Nodevu kalkulators Informācija no zemesgrāmatām Kādi dokumenti jāiesniedz Nostiprinājuma lūguma formas
Zemesgrāmatu nodaļu kontaktinformācija 
VVDZ izplatīšanas sistēmas tālrunis: 6722 2072 (Tiesu administrācija), e-pasts info@zemesgramata.lv. Adrese: Ūnijas iela 8 k-9, Rīga, LV-1084. Versija: 1.9.6.1